Skolotāju dienas laiks

Pēdējās nedēļas ir bijušas visai raibas daudzējādā ziņā, un visnotaļ nepelnīti par tām savās emurāra piezīmēs esmu klusējusi. Pirmie iemesli tam noteikti ir gana daudz un apjomīgi citi IM skolotāja rakstāmdarbi (visādas izvērtēšanas, komentēšanas, uzdevumu izvirzīšanas... tad arīskolēniem un vecākiem taču gribas zināt, kā veicas - tātad aizpildam mykoob.lv :) tad vēl savu žurnālu, jo visas savas piezīmes jau publiskot nevar :) - es zinu, ka un esmu pateicīga par to - vismaz vairs jāraksta ar roku, bet, bet.... es tiešām cenšos neapjukt starp vairākām vietnē,. jo īpaši tāpēc, ka rakstāmā informācija tomēr dikti līdzīga. 

Vienlaicīgi rakstītkāre reizēm tikai aug, varbūt ne tik daudz par un ar skolu saistītiem tematiem, bet ratiņš uz priekšu jau rit šā vai tā. Turklāt esmu ievērojusi, ka ne tikai nedēļas otra puse, bet arī ar skolu nesaistītas aktivitātes, nodarbes (pat, ja tās prasa enerģiju un darbu, ko nesauc par izklaidi), liek smaidīt arī tāpat un visnotaļ atgriež veselīgā, daudz maz līdzsvarotā emocionālā stāvoklī. Tātad - kamēr vien stundas pagūsti sagatavot, saņemt minimālo daudzumu miega - nekam nesaku NĒ! 

Manā skolā slavenā Vispasaules skolotāju diena tika apvienota ar skolas 40.jubileju! Ai, cik skaisti. Divas dienas bija svinīga noskaņa skolā: sākot ar ziedu kompozīcijām, pirms kurām gan tieši pirmā salna daļu dārza skaistuma iznīcināja, kas rotāja gan palodzes, gan kāpņu telpu līdz aktu zālei. Tad arīkoncerts jau ceturtdien, kur kā mīļi gaidīti viesi bija vēl daži pirmie skolas skolotāji un lielie vīri un pārstāvji no pašvaldības un IZM, kuru apsveikuma runas veiksmīgi dažādoja un vienu no otras atšķīra tiešām iepriecinoši skolēnu priekšnesumi. Cepuri nost, no visas sirds priecājos gan par ansambļiem, deju kopām un dažādu tautu dejām, daiļo vingrotāju un cēlo valsi vidusskolēnu izpildījumā. 

Bet šonedēļ darbs jau rit uz priekšu. Aiz loga pamazām krāsainās lapas izceļas arvien spilgtāk, tikmēr telpās savelkam siltākas jakas, jo paliek arī vēsāks un līdz apkures pieslēgšanai jau ir mazliet vēl jāpagaida :). Pagaidām tas netraucē strādāt, drīzāk tā mīlīgi liek saņemties un paveikt veicamo. Saprotot, ka savu reizi nemaz tik droša nejūtos par savām krievu valodas prasmēm, turpmāk jauno vārdiņu pierakstīšanas aktivitātēm pati gatavojos kā skolēns - katru vārdu pārbaudu vārdnīcā. Te nu es esmu, tāds pats skolnieks vien kā visi pārējie. Un šis ir viens no tiem lielakiem un skaistajiem plusiem, kāpēc ir forši strādāt par skolotāju - turpini mācīties! 


Komentāri