...
Pirmklasnieki strauji mācās, arī rakstīt uz tāfeles. Arvien biežāk varu saukt uzdevumu pildīt kādu bērnu, ne tikai pati censties demonstrēt pareizrakstību un glītrakstīšanu.
4. klases Raiņa un Aspaszijas gadam veltītā konkursa 1. kārtas darbiņi beidzot atraduši vietu pie sienas - lai redz visi, kas dodas garām. Tikai rupīgāk ieskatoties var saredzēt, kā latviešu valodas stundās bērni veidojuši komiksus dotajiem Raiņa dzejoļiem, bet vizuālās mākslas stundās veidoja vairogu par Raini un Aspaziju. Sadarbojās latviešu valoda un vizuālā māksla.
Savukārt, 2.klases bērni arvien precīzāk un kārtīgāk labo viens otra darbu, izstrādājuši arī parakstu, un skolotājam ir skaidrs, kurš pirms viņa ir pārbaudījis klasesbiedra darbu.
Domājot par 2.klasi, prieks arī par arvien biežākām pozitīvajām piezīmēm individuāli, jo patiesi var redzēt izmaiņas ne tikai uzvedībā, bet arī sekmēs atsevišķiem bērniem klasē! Tas priecē un liek noticēt. Lai arī aizvien šī klase ir lielākie negantnieki (arī šodien vēl rakstījām teikumus, ka apsaukāties nevar, ko bērni nosauca, kā stundā iemācīto ejot prom), viņi pamanās arī vislielāko prieku sagādāt, esot laipni, dāsni, izpalīdzīgi (divi pui si regulāri trešdienāš palīdz man nest mantas uz klasi. Tās ir vienīgās dienas, kad pirmā stunda 2.klasei ir latviešu valoda). Latviešu valodas stundās apguva sociālās zinības.
Bez prasmes arvien organizētāk rakstīt pirmklasnieki arvien veiksmīgāk pielieto arī savas patstāvīgās mācīšanās prasmes. Šo prasmju izmantošana skolotājam atvieglo darbu, jo skolēni paši diferencē stundas darbu; kuram vajag, tas ilgāk raksta uzdevumu, izmanto grāmatu, lai pareizi uzrakstītu vārdu, atcerētos tos, bet tie, kuri jau pabeiguši pagūst vairāk pārrunāt pāros, pajautāt vairāk jautājumus, attiecīgi, iegūst vairāk atbildes uz tiem. Sarunu laikā bērni savstarpēji veido dažādas grupas, nepaliekot tikai pāra formā, bet veido lielāku grupu, kurā pārrunā, salīdzina, izstāsta. No malas izskatās ļoti koleģiāli.











Komentāri
Ierakstīt komentāru