Ja es varētu uzrakstīt sprāgstošu salūtu, kurš līst neiedomājamās, iepriekš negaidītās krāsās un formās, tad tieši, izvērtējot profesionālo izaugsmi, tas būtu precīzākais apzīmējums. Šoreiz rakstu ilustrēšu ar attēliem, kuri man pašai pasaka daudz, cerot, ka arī citiem palīdzēs uztvert raksta saturu.
Es negaidīju šādu izaugsmi, es nenojautu par tās saturu, es noteikti vēl neapzinos visas nianses.
Bet mācību gada noslēgumā, es izvirzu vienu stingru hipotēzi, kas manā šī gada pieredzē ir pāri visam:
Bērna veiksmīga mācīšanās ir tieši atkarīga no ģimenes (vecāku) attieksmes pret bērnu un viņa attīstību.
Savelkot kopā visus galus, dažāda veida mērķus, sasniegumus, izgāšanās, aizvien nepārvarētus izaicinājumus, visās situācijās minēto hipotēzi varu likt kā vienu no iemesliem. Jā, ne vienīgo, bet to var pieminēt (un ir tā vērts) visās skolēna mācību situācijās, sākot analizēt tās.
Tieši šis mācību gads mani ir pārliecinājis, ka bērnu skaits klasē nav priekšnosacījums labākam un veiksmīgākam valodas apguves un mācīšanās prasmju izkopšanas procesam tad, ja ...
Visaugstākos mācību sasniegumus sasniedza tieši tā klase, kura nedalījās divās grupās (18 skolēni, kas atšķirībā no pārējām divām, gada beigās izceļas arī ar vismazāk kavēto stundu kopskaitu - tātad, šajā klasē bērni arī mazāk slimoja).
Kas man liek domāt, ka šīs klases vecāki kopumā ir čaklāki rūpēs par savām atvasēm, kā citās? Vecāku dienā visvairāk vecāki atnāca tieši no šīs klases, lai iepazītos ar skolotāju, pārrunātu mācību procesu, pie kā vairāk jāstrādā, kā varētu palīdzēt atvasei veiksmīgāk apgūt latviešu valodu. Šīs klases vecāku pārstāvji arī gada laikā visvairāk paši izrādīja interesi par sava bērna sekmēm, vienojās par veicamajiem darbiem prombūtnes laikā. Šīs klases vecāki arī atrada laiku, lai pārrunātu manas nākotnes darba iespējas skolā.
Citās klasēs arī bija vecāki, kas regulāri interesējās, tomēr tā kā tādu bija mazākumā, par kopēju klases tendenci to nevar saukt. Vienlaicīgi, sekojot katra bērna individuālajai izaugsmei, var redzēt pozitīvu korelāciju starp vecāku interesi un bērna sekmēm skolā.
Visās klasēs ar atsevišķiem bērniem gada laikā strādāja logopēds un skolotāja palīgs, lielākā daļa no visu klašu bērniem paliek uz dienas pagarināto grupu, kur ir iespēja izpildīt mājas darbus, tāpat arī apmeklē deju pulciņu skolā.
Vēl viens pārliecinošs arguments, kuru piedzīvoju savā darba praksē, ka bērna attieksmi pret mācību procesu daudz efektīvāk ietekmē vecāka izteikts vērtējums. Bērns visdrīzāk savu uzvedību mācību procesā mainīs tad, ja būsi vecākam uzrakstījis pozitīvu piezīmi par bērna panākumiem, diplomātiski norādījis, ko var darīt, lai uzlabotu sasniegumus, nevis vienkārši to pateicis bērnam stundas laikā. Te tikai svarīgi izmantot to kanālu, kuru vecāks lasa (ja vispār lasa un pievērš uzmanību). Vēl viena liecība ir arī no 4.klases skolēna, kura gaitām līdzi sekoja arī ģimenes atbalsta dienests, kurš lielākoties dzīvo pie vecmammas, bet mammu satiek reti. Tieši vienu reizi II semestrī viņš bija kārtīgi un glīti izpildījis mājas darbu, bet stundā darbu vairs neturpināja, ko paskaidroja šādi: "Kāpēc man jāstrādā skolā, ja mājās kopā ar mammu varu izpildīt mājas darbus un citus uzdevumus?" Diemžēl tas arī bija vienīgais mājas darbs, kuru viņš paveica.
Jā, mēs, pieaugušie, visi lielākoties esam noguruši un noskrējušies savā ikdienā, rūpēdamies, lai jaunajai paaudzei būtu nodrošināts kārotais, bet mans secinājums ir, ka vecāku morālais atbalsts, ticība bērnam, nesavtīga mīlestība ir lielākoties neaizvietojamas, bet eksistenciālas atslēgas jaunā cilvēka panākumiem dzīvē. Priecājos un turu īkšķus par kolēģiem, kas šo iezīmi ir pamanījuši un jau atrod laiku un iespēju veidot dialogu ar vecākiem, piedāvājot viņiem informatīvus pasākumus, iesaistot (pirm)skolas dzīvē. Ceru, ka nākotnē arī nacionālā līmenī tiks veikti ierosinājumi un piedāvātas aktivitātes, lai pēc iespējas vairāk palīdzētu jaunajiem vecākiem. Jo uzskatu, ka par veiksmīgu pirmo bērna izglītības gadu realizāciju varēsim runāt tikai tad, kad uz laukuma būs 3 spēlētāji (bērns, vecāks, skolotājs) esošo 2 vietā (bērns, skolotājs).








Komentāri
Ierakstīt komentāru